1. Es ceļos pulksten septiņos rītā. Tad es mazgājos un ğērbjos.Pulksten deviņos es jau esmu skolā. Es ieeju klasē un apsēžos. Stunda sākas. Es skatos grāmatā un klausos skolotājā. Kad skolotāja man jautā, es viņai atbildu. Es arī lasu, rakstu un mācos. Tad stunda beidzas un mums ir starpbrīdis.
2. Stundās mēs sēžam mierīgi unklusējam. Starpbrīžos mēs priecīgi sarunājamies, skaļi smejamies un trokšņojam. Kad atkal sākas stunda, mēs ejam klasē un atkal uzvedamies kārtīgi. Tā mēs mācāmies diezgan ilgi. Mums ir ilgas stundas. Parasti stundas beidzas tikai pulksten trijos.
3. Cikos tu celies? Es ceļos pulksten astoņos. Vai tu tūlīt mazgājies un ğerbies? Jā, es tūliņ tā daru. Ko tu dari priekšpusdienā? Tad es esmu skolā. Kad tu ieej klasē un apsēdies, vai tu vēl sarunājies un trokšņo? Nē, klasē es sēžu klusi un mierīgi. Tur es esmu klusa un mierīga. Vai tu skaties grāmatā un klausies skolotājā? Diezgan bieži es arī skatos pulkstenī, kad beigsies stunda. Vai tu atpūties starpbrīdī? Nē, tad es skrienu, smejos un trokšņoju. Parasti es atpūšos mājās.
4. Vai arī pēcpusdienā jūs vēl esat skolā un mācāties? Jā, mēs vēl tur esam un mācāmies. Vai jūs labi uzvedaties – klausāties skolotājā un nesarunājaties un nesmejaties? Nē, klasē mēsnesarunājamies. Bet, kad skolotāja runā ļoti ilgi, mēs vairs viņāneklausāmies. Tad mēs skatāmies pulksteņos, ne grāmatās un burtnīcās. Kad jūs ejat mājās? Parasti mēs ejam mājās pulksten trijos, bet dažreiz arī divos vai pat vienos. Vai jūs atpūšaties mājās? Jā, mēs atpūšamies, bet mēs arī spēlējamies. Dažreiz Aivars un Ivars skrienas, un mēs viņos skatāmies un smejamies. Ko jūs darāt, kad nāk vakars? Vakarā mēs skatāmies televizijā vai klausāmies radio un mācāmies. Naktī mēs guļam un labi atpūšamies.
5. Kad Ingrīda ienāca klasē, viņai bija gara, sarkana kleita mugurā un tumši sarkanas kurpes kājās. Citas meitenes viņai jautāja: "Ingrīd, kadēļ tu esi sarkanā kleitā un kurpēs?" "Man patīk sarkanas kleitas, sevišķi šī" Ingrīda viņām atbildēja. "Vai jums mana kleita nepatīk?" Meitenes viņai sacīja: "Varbūt tev tādas kleitas patīk, bet šī kleita tev noteikti nepiestāv.
6. Tad klasē ienāca Kristīne Tajā rītā viņai bija balta blūze un zaļi brunči mugurā,gaišbrūnas zeķes un tumšbrūnas kurpes kājās. "Kā jums patīk manas drēbes?" Kristīne jautāja. "Šodien tās ir visādās krāsās, bet rīt tās būs tikai dzeltenas: dzeltena kleita, dzeltenas zeķes un kurpes. Man būs pat dzeltens mētelis mugurā, dzeltena cepure galvā un dzelteni cimdi rokās. Man piestāv visas krāsas."
7. Beidzot klasē ienāca Alberts. Parasti viņam ir vecas drēbes mugurā, bet tajā dienā tās bija jaunas. Albertam bija zils krekls mugurā. Tas bija jauns. Viņam bija arī tumši pelēka žakete mugurā. Arī tā bija jauna. Viņam bija gaiši pelēkas bikses, tumšas zeķes un melnas kurpes kājās. Tās arī izskatījās jaunas. Alberts izskatījās ļoti lepns. Viņš lepni skatījās zēnos. Tāpat zēni ziņkārīgi skatījās Albertā. Beidzot viņi skaļi smējās un jautāja:"Albert, kāpēc šodien tev ir jaunas drēbes mugurā? Kādēļ tu izskaties tik lepns?" Es nejūtos lepns, tikai priecīgs," Alberts zēniem atbildēja. "Man ir jaunas drēbes mugurā, jo šodien ir mana dzimšanas diena. Parastā dienā man ir vecas drēbes, bet dzimšanas dienā jaunas."
8. Parasti meitenes ir priecīgas un skaļas. Viņas priecīgi un skaļi sarunājas. Šajā pēcpusdienā Inese ir neparasti klusa un skumja. Viņa klusi sēž un skumji skatās sienā. Skolotāja viņai jautā: "Kāpēc tu izskaties tik nelaimīga? Kā tu jūties?" "Es jūtos diezgan slikti," Inese atbild, "jo man sāp galva un kakls." "Vai tev galva sāpēja jau rītā?" skolotāja jautā. "Nē, priekšpusdienā man vēl nekas nesāpēja," viņai stāsta Inese. Beidzot skolotāja saka Inesei: "Tagad tu ej mājās, apgulies un atpūties. Varbūt jau vakarā tev nekas vairs nesāpēs, un atkal viss būs labi."
9. Šis zēns ir tievs. Viņš ir tievs. Šis koks ir tievs. Tas ir tievs. Šie zēni ir skaļi. Viņi ir skaļi. Šie koki ir zaļi. Tie ir zaļi. Šī meitene ir gara; viņa ir gara. Šī kleita ir gara, tā ir gara. Šīs skolnieces ir klusas; viņas ir klusas. Šīs mājas ir augstas; tās ir augstas.
10. Bērnam ir kājas; viņam ir kājas. Galdam ir kājas, tam ir kājas. Meitenēm ir pirksti; viņām ir pirksti. Rokām ir pirksti; tām ir pirksti. Zēni skatās Albertā; zēni viņā skatās. Vai tu skaties grāmatā? Vai tu tajā skaties? Annai piestāv zili brunči. Viņai tie piestāv. Tajos viņa izskatās ļoti labi.
