1. Es ceļos pulksten pusastoņos rītā. Mana istaba vēl ir tumša, jo logam priekšā ir aizkari. Es atvelku aizkarus, un istaba tūlīt kļūst ļoti gaiša. Nu es redzu visu, kas ir istabā. Es redzu gultu, krēslu, galdu un kumodi. Es paskatos logā. Izskatās, ka šodien būs skaista diena.
2. Es eju uz vannas istabu. Es skatos uz spoguli, un seja spogulī skatās uz mani. Vai es pazīstu šo seju? Es apskatu matus, pieri, acis, degunu, muti un zodu. Jā, tā ir mana seja. Es redzu sevi spogulī. Apakšā māte mani sauc: "Jāni, celies! Jāni, tūlīt ej mazgāties!" Es viņai atsaucos: "Es jau esmu vannas istabā un laižu ūdeni vannā!"
3. Vannā tek silts ūdens, un es mazgājos. Es ņemu ziepes un mazgāju seju, kaklu un arī vēderu un muguru. Es mazgāju vienu kāju, tad otru kāju. Kad es esmu tīrs, es slaukos. Es noslauku seju, kaklu un visu ķermeni. Es arī tīru zobus, un tad eju atpakaļ uz savu istabu.
4. Protams, māte jau atkal sauc: "Jāni, ko tu tik ilgi dari vannas istabā? Ğērbies un nāc lejā ēst! Un šorīt uzvelc citu kreklu! Vai tu dzirdi?" "Jā, jā, es dzirdu visu!" es atkal atsaucos un meklēju savas drēbes. Vispirms es uzğērbju tīru apakšveļu un zeķes. Tad es uzvelku kreklu mugurā un bikses kājās. Beidzot es uzvelku kurpes un svārkus, un esmu gatavs iet lejā. Nu ir laiks ēst brokastis.
5. Lejā ēdamistabā es redzu tēvu, māti, brāli un māsu. Es viņiem saku labrīt, un viņi man atbild tāpat. Māte dod mums visiem brokastis. Viņa to dara katru rītu. Šorīt brokastīs ir olas, gaļa, maize, sviests, auksta sula, piens un karsta kafija. Māte mums saka: "Nu ēdiet un dzeriet, ko katrs gribat! Uzlieciet sev gaļu! Ņemiet olas! Jūs, bērni, lejiet sev sulu vai pienu! Šorīt man ir garšīga sula. Tā jums visiem garšos."
6. Māte liek galdā lielu krūzi pilnu ar sulu. Viņa to noliek man priekšā. Brālis man saka: "Pastum krūzi uz manu pusi!" Bet māte tūlīt iesaucas: "Nestum vis un nesaplēs! Pacel krūzi un noliec to viņam priekšā!" Vispirms es ieleju sulu savā glazē, tad dodu krūzi brālim. Pagaršoju sulu. Tā tiešām garšo labi.
7. "Lūdzu nogriez man maizi," brālis lūdz mātei, un māte nogriež un iedod viņam maizi. Es sev nogriežu un uzlieku gaļu un maizi. Es ēdu gaļu ar maizi un sviestu. Es griežu gaļu ar nazi un lieku mutē ar dakšiņu. Es arī dzeru sulu. Šorīt man viss labi garšo.
8. Māsai negaršo ne piens, ne sula. Viņa arī nedzer kafiju. "Lūdzu uztaisi man tēju," viņa saka mātei, Māte taisa tēju ar karstu ūdeni un noliek pilnu tasi māsai priekšā. Māsa pūš tasē, bet māte viņai saka: "Nepūt, tēja nav nemaz tik karsta." Māsa neko nesaka, bet sāk dzert tēju ar tējkaroti.
9. Tā mēs ēdam un dzeram. Beidzot šķīvji ir tukši, un tases un glāzes arī tukšas. Mēs beidzam ēst un dzert un pasakām mātei paldies par brokastīm. Mēs vēl ēdamistabā runājamies, bet māte jau saka: "Bedziet nu runāties un sāciet taisīties uz skolu! Ielieciet grāmatas un burtnīcas, pildspalvas un zīmuļus somās! Uzğērbiet mēteļus, jo šorīt laiks ir diezgan vēss."
10. Mēs ejam un darām, kā māte mums liek. Es kāpju augšā un eju uz savu istabu. Es ielieku savas mantas somā, uzvelku mēteli un esmu gatavs. Vēlreiz paskatos uz pulksteni. Tas jau rāda pusdeviņi. Stundas sākas pulksten deviņos. Jau ir laiks, un es varu iet uz skolu.
Additional Reading Exercises:
11. IMPERATIVE vs. INDICATIVE forms (4.1.5)
Jāni, velc tīru kreklu mugurā! Jānis uzvelk tīru kreklu.
Anna, laid ūdeni vannā! Anna laiž ūdeni vannā.
Albert, ņem grāmatu un lasi! Alberts ņem grāmatu un lasa.
Inese, lej kafiju tasē un dzer! Inese lej kafiju tasē un dzer.
Pagriezies uz manu pusi! Es pagriežos uz tavu pusi.
Skatieties uz mani! Mēs skatāmies uz tevi.
Grieziet maizi un ēdiet! Vai jūs griežat maizi un ēdat?
Zēni, pastumiet galdu! Zēni, kāpēc jūs nestumjat galdu?
Aivar, nekāp kokos un neplēs bikses! Aivars bieži kāpj kokos un plēš bikses.
Bērni, sāciet ēst un dzert! Bērni sāk ēst un dzert.
Meitenes, ğērbiet mēteļus un ejiet uz skolu! Meitenes ğērbj mēteļus un iet uz skolu.
Nerakstiet tik ilgi, bet atpūtieties! Vai jūs vairs nerakstāt un atpūšaties?
Celies, mazgājies, ğērbies un taisies uz skolu! Es ceļos, mazgājos, ğērbjos un taisos iet uz skolu.
12. INFINITIVES AS OBJECTS & TAKING OBJECTS (4.1.21 & .22)
13. THE REFLEXIVE PERSONAL PRONOUN sev- (4.1.31)
Tu redzi mani, un es redzu tevi. Bet tu neredzi sevi, un es arī neredzu sevi. Tagad es skatos spogulī. Nu es redzu sevi spogulī. Pagriez spoguli uz savu pusi un paskaties! Vai tad tu redzi sevi spogulī?
Šis šķīvis ir netīrs. Es gribu sev citu šķīvi. Tu arī paņem sev šķīvi, nazi un dakšiņu. Viņi paņēma sev glāzes. Vai māsa ielēja sulu sev, tev un man? Neliec krūzi man priekšā, jo es sev sulu vairs neliešu.
14. THE REFLEXIVE POSSESSIVE savs, f. sava (4.1.32)
Tu lasi savu grāmatu, un es lasu savu grāmatu. Tu nelasi manu grāmatu, un es nelasu tavu grāmatu. Tev ir savas pildspalvas un savi zīmuļi. Man arī ir savi zīmuļi un savas pildspalvas. Es apskatu tavus zīmuļus un pildspalvas. Tu apskati manas pildspalvas un zīmuļus. Mēs abi rakstām ar savām pildspalvām savās burtnīcās. Viņa raksta ar manu zīmuli savā burtnīcā. Kāpēc viņš raksta ar tavu zīmuli, ne savu? Kāpēc viņš grib rakstīt tavā burtnīcā, ne savā?
15. WORD ORDER CHANGES FOR EMPHASIS (4.1.7)
Kas dzer tēju? Tēju dzeru es. Vai tēju dzer arī māsa? Nē, viņa tēju nedzer, tikai garšo. Jānis redz Annu, bet ne Ilzi. Ilzi Jānis dzird, bet neredz. Annu redz Jānis. Anna Jāni neredz, bet Jānis Annu redz.
Vispirms es maizi nogriežu, tad ēdu. Maizi ēdu es un neviens cits. Šorīt māte deva mums brokastis. Māte deva mums brokastis šorīt. Šorīt māte deva brokastis mums. Šorīt brokastis mums deva māte. Rīt māte mums vairs brokastis nedos.
